Mākslīgais intelekts cīņā pret dezinformāciju

Intervijā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, tika skaidrots, ka kritiskā domāšana vien nevarēs pasargāt mūs no mākslīgā intelekta (MI) radītās dezinformācijas.

Lai gan kritiskā domāšana ir svarīga prasme, Sārts norāda, ka tā prasa daudz enerģijas, un cilvēki ikdienā bieži vien izvēlas vienkāršākus, emocionālus lēmumus. Pat viskritiskāk domājošos var viegli izsist no līdzsvara, tāpēc MI nākotnē būs nepieciešams izmantot kā galveno rīku cīņai pret dezinformāciju.

Mākslīgais intelekts kā izglītības rīks

Sārts uzsver, ka, lai gan MI var radīt maldinošu informāciju, to var izmantot arī izglītībā. Skolēniem būs būtiski apgūt, kā MI izmantot kā rīku, jo tas ļaus individualizēt mācību procesu.

Ar laiku MI varētu pat aizstāt skolotājus, īpaši reģionos, kur trūkst kvalificētu pedagogu. Tas piedāvā iespēju izglītībai kļūt pieejamākai un pielāgotai katra skolēna vajadzībām.

Kā mākslīgais intelekts mainīs darba tirgu

Runājot par nākotnes darba tirgu, Sārts norāda, ka pašreizējās profesijas mainīsies vai izzudīs, un MI spējas būs būtiskas.

Cilvēkiem būs jāiemācās "paplašināt" savas smadzenes ar mākslīgā intelekta palīdzību. Lai gan klasiskā izglītība nepazudīs, tās saturs un metodes mainīsies.

Tāpēc jāmeklē balanss starp tradicionālajām prasmēm un jaunajām tehnoloģijām, lai sagatavotos nākotnei, kur MI spēlēs arvien lielāku lomu.

Cilvēkiem būs jāpielāgojas jaunajām tehnoloģijām, apgūstot, kā efektīvi strādāt ar mākslīgo intelektu un izmantot to savas prāta spēju paplašināšanai. Tikai tādā veidā mēs varēsim veiksmīgi pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei.